palaimēties
palaimēties 3. pers. -ējas, pag. -ējās darbības vārds; atgriezenisks
1.Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
PiemēriMan palaimējās, ka satiku tevi.
- Man palaimējās, ka satiku tevi.
1.1.Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
PiemēriViņam palaimējās izbēgt no aresta.
- Viņam palaimējās izbēgt no aresta.
- Mums palaimējās – mēs izdzīvojām.