palaist
palaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu transitīvs, darbības vārds
1.Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPalaist sievietes pa priekšu.
1.1.Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
PiemēriPalaist bērnus uz kino.
1.2.Ļaut aiziet; atbrīvot.
PiemēriPalaist karavīru atvaļinājumā.
Stabili vārdu savienojumiPalaist sveikā.
2.Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
PiemēriPalaist siksnu vaļīgāk.
2.1.Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
PiemēriPalaist gaisā balonu.
Stabili vārdu savienojumiPalaist vaļīgāk grožus.
3.Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
PiemēriPalaist laukumā spēlētāju.
3.1.Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
PiemēriPalaist zirgu rikšos.
4.Iedarbināt.
PiemēriPalaist motoru.
4.1.Panākt, ka (kas) sāk virzīties, plūst.
PiemēriPalaist kosmosā raķeti.
5.kopā ar: "garām" Atstāt neizmantotu; nokavēt.
PiemēriPalaist garām izdevību, iespēju.
5.1.Neievērot, nepamanīt.
PiemēriEs to laikam būšu palaidusi garām.
Stabili vārdu savienojumiPalaist apkārt. Palaist gar ausīm. Palaist muti. Palaist nagus. Palaist pasaulē. Palaist rokas.