nokavēt
nokavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
PiemēriNokavēt svarīgu tikšanos.
- Nokavēt svarīgu tikšanos.
- Nokavēt darbu.
- Nokavēt koncertu, teātra izrādi.
- Bērns aizgulējās un nokavēja skolu.
1.1.Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
PiemēriNokavēt vilcienu.
- Nokavēt vilcienu.
- Nokavēt autobusu.
- Pasažieri gandrīz nokavēja lidmašīnu.
1.2.Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
PiemēriNokavēt 10 minūtes.
- Nokavēt 10 minūtes.
- Nokavēt veselu stundu.
- intransitīvs Viņai bieži gadās nokavēt.
1.3.Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
PiemēriNeattaisnoti nokavētas mācību stundas.
- Neattaisnoti nokavētas mācību stundas.
2.Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriBūvdarbi nokavēti par 70 dienām.
- Būvdarbi nokavēti par 70 dienām.
- Nokavēti dzīvokļa īres maksājumi.
- Nokavēt dokumentu iesniegšanu.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt nokavēto.
- Atgūt nokavēto — paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
2.1.Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
PiemēriNokavēt darba nodošanas termiņu.
- Nokavēt darba nodošanas termiņu.
- Nokavēt gulētiešanas laiku.
- Nenokavē izdevīgo brīdi!