pateikt
pateikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu darbības vārds; transitīvs
1.Runājot darīt zināmu (ko).
PiemēriPateikt kādam labus vārdus.
- Pateikt kādam labus vārdus.
- Pateikt, cik ir pulkstenis.
- Pateikt savu telefona numuru, adresi.
- Pateikt, lai pagaida.
- Pateikt paldies.
- Viņš skaļi pateica: "Labrīt!"
1.1.Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
PiemēriAvīzē pateikts viss par svētku norisi pilsētā.
- Avīzē pateikts viss par svētku norisi pilsētā.
1.2.Izpaust, attēlot (piem., mākslas darbā).
PiemēriGrūti pateikt ko jaunu mūsdienu filozofijā.
- Grūti pateikt ko jaunu mūsdienu filozofijā.
- Dzeja ir mēģinājums pateikt neizsakāmo.
- Saprast, ko gleznotājs ir vēlējies pateikt ar savu darbu.
2.Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
PiemēriGrūti pateikt, kāds rītdien būs laiks.
- Grūti pateikt, kāds rītdien būs laiks.
- Mācēt pateikt zemeņu šķirni pēc izskata.
Normatīvais komentārs:Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto.