patrakot
patrakot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
PiemēriDažreiz patrakot ar laivu pa upi.
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi