Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
patrakot
patrakot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
PiemēriDažreiz patrakot ar laivu pa upi.
1.1.Neilgu laiku, mazliet trakot2.
PiemēriNaktī mazliet patrakoja vētra.