palaupīt
palaupīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
PiemēriMazliet palaupīt uz nogrimušajiem kuģiem.
- Mazliet palaupīt uz nogrimušajiem kuģiem.
- Viņi atbrauc uz kādu pilsētu, pāris dienu palaupa, pēc tam noslēpjas.