ķēzīt sarunvaloda
ķēzīt ķēzīju, ķēzī, ķēzī, arī ķēzu, ķēzi, ķēza, pag. ķēzīju darbības vārds; transitīvs
1.Notraipīt.
PiemēriĶēzīt sienas.
- Ķēzīt sienas.
- Bille noslaucīja degunu brīvajā piedurknē. – "Ķēzī tik drēbes! Drāniņas nav?"
1.1.intransitīvs Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriKaijas ķēza uz jumta.
- Kaijas ķēza uz jumta.
2.Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
PiemēriĶēzīt labu drēbi.
- Ķēzīt labu drēbi.
- Tam nav vērts ķēzīt naudu.
3.Rupji lamāt, ķengāt.
PiemēriĶēzīt jauno dzejnieku.
- Ķēzīt jauno dzejnieku.