Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nopuņķot sarunvaloda
nopuņķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Notraipīt ar puņķiem.
PiemēriNopuņķots deguns.
  • Nopuņķots deguns.
  • Spilvens ir nopuņķots un slapjš no asarām.