sabradāt
sabradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
PiemēriSabradāt neēdamu sēni.
- Sabradāt neēdamu sēni.
- Sabradāt zālīti.
- Sabradāts labības lauks.
- Pūlis panikā sabradā pakritušos.
1.1.pārnestā nozīmē Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
PiemēriSabradātas cerības.
- Sabradātas cerības.
- Sabradāta mīlestība.
- Neļaut sabradāt savu pašlepnumu.
2.Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
PiemēriBasās kājas sabradātas dubļos.
- Basās kājas sabradātas dubļos.
2.1.Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
PiemēriSabradāt grīdas paklāju.
- Sabradāt grīdas paklāju.
- Sabradāts linolejs.
Stabili vārdu savienojumiSabradāt kājām.
- Sabradāt kājām idioma — pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).