stūķēt sarunvaloda
stūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
PiemēriStūķēt drēbes somā.
- Stūķēt drēbes somā.
- Stūķēt makā naudu.
- Man tāds niķis no bērnības – visu, ko atrodu, stūķēju kabatās.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "stūķēt mutē, stūķēt vaigos, stūķēt iekšā" Ēst, parasti negausīgi.
PiemēriStūķēt māgā lašu maizītes.
- Stūķēt māgā lašu maizītes.
- Zēns stūķē vēderā jau piekto pankūku.
- Viešņa stūķē vaigos karbonādes.
- Brokastīs stūķējam iekšā visu, ko viesnīcas restorāns piedāvā.
1.2.Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriStūķēt kājās zābakus.
- Stūķēt kājās zābakus.
- Stūķēt rokas piedurknēs.
- Stūķēt bērnam virsū zeķubikses.