pilnvara
pilnvara lietvārds; sieviešu dzimte
1.Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
PiemēriApstiprināt deputāta pilnvaras.
- Apstiprināt deputāta pilnvaras.
- Prezidenta pilnvaru termiņš tuvojas beigām.
Stabili vārdu savienojumiPilnvaras devējs.
- Pilnvaras devējs — tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs.
1.1.Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
PiemēriNotariāli apstiprināta pilnvara.
- Notariāli apstiprināta pilnvara.
- Parakstīt pilnvaru.
Cilme:Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.)