pilnvara
pilnvara lietvārds; sieviešu dzimte
1.Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
PiemēriApstiprināt deputāta pilnvaras.
Stabili vārdu savienojumiPilnvaras devējs.
1.1.Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
PiemēriNotariāli apstiprināta pilnvara.
Cilme:Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.)