Paplašinātā meklēšana
Meklējam pilnvara.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (18):
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
- nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
- uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
- autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
- kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesības, noteikta apjoma pilnvaras.
- pilnvardevējs Tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
- pilnvarotājs Tas, kas izdod pilnvaru; pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
- jurisdikcija Tiesības (pilnvaras, kompetence) spriest tiesu un tiesāšanās kārtība.
- deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
Atrasts piemēros (13):
- pilnvara Apstiprināt deputāta pilnvaras.
- delegāts Delegāta pilnvaras.
- diplomāts Diplomāta pilnvaras.
- eksekutors Īstenie eksekutori izjūt gandarījumu, realizējot savas pilnvaras.
- nodot Nodot pilnvaras parlamentam.
- nolikt Nolikt savas (amata) pilnvaras.
- pārvaicāt Notāri, kas apliecina pilnvaras, parasti pārvaicā, vai pilnvaras izsniedzējs apzinās savas rīcības sekas.
- pilnvara Notariāli apstiprināta pilnvara.
- paplašināt Paplašināt prezidenta pilnvaras.
- vājināt Parlaments vēlas vājināt prezidenta pilnvaras.
- pilnvardevējs Pārvaldīt pilnvardevēja mantu uz pilnvaras pamata.
- šķīrējtiesnesis Šķīrējtiesneša pilnvaras.
- universāls Universālā pilnvara.
pilnvara citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV