mandāts
mandāts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
PiemēriDeputāta mandāts.
- Deputāta mandāts.
- Iegūt vēlēšanās 16 mandātus.
Stabili vārdu savienojumiMandātu komisija.
- Mandātu komisija — komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
1.1.Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
PiemēriMandāts miera uzturēšanai.
- Mandāts miera uzturēšanai.
- ANO mandāts.
- EDSO misijas mandāts.
2.Tiesības pārvaldīt kādu teritoriju.
PiemēriNonākt Japānas mandātā.
- Nonākt Japānas mandātā.
Cilme:No latīņu mandatum ‘uzdevums, pilnvarojums’.