mandele1
mandele dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
PiemēriZemā mandele.
1.1.Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
PiemēriKliņģeris ar rozīnēm un mandelēm.
Stabili vārdu savienojumiMandeļu ģints.
Cilme:No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē ‘mandele’.