mandāts
mandāts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
PiemēriDeputāta mandāts.
Stabili vārdu savienojumiMandātu komisija.
1.1.Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
PiemēriMandāts miera uzturēšanai.
2.Tiesības pārvaldīt kādu teritoriju.
PiemēriNonākt Japānas mandātā.
Cilme:No latīņu mandatum ‘uzdevums, pilnvarojums’.