autorizēt
autorizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
PiemēriAutorizēts tulkojums, izdevums.
2.Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
PiemēriAutorizēta biogrāfija.
3.formā: datīvs Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
Cilme:No franču autoriser ‘atļaut’, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds.