Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizsegt
aizsegt -sedzu [-sȩdzu], -sedz, -sedz [-sȩdz], pag. -sedzu darbības vārds; transitīvs
1.Sedzot, novietojot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams, ir pasargāts; aizklāt.
PiemēriAizsegt durvis ar segu.
  • Aizsegt durvis ar segu.
  • Aizsegt ar plaukstām seju.
  • Aizsegt aukstā laikā muti un degunu ar šalli.
2.Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
PiemēriSeju aizsedza plīvurs.
  • Seju aizsedza plīvurs.
  • Dzīvžogs aizsedz mājas sienu.
  • Mākoņi aizseguši sauli.
  • Miglas aizsegta apkārtne.