aizklāt
aizklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju darbības vārds; transitīvs
aizklāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Klājot (ko) priekšā, panākt, ka aizsedz.
PiemēriAizklāt logu.
- Aizklāt logu.
- Aizklāt seju ar lakatu.
1.1.Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
PiemēriDurvis aizklāj smaga portjera.
- Durvis aizklāj smaga portjera.
- Pelēki mākoņi aizklāja debesis.
1.2.Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
PiemēriMigla aizklāj skatu.
- Migla aizklāj skatu.
- Dziļi sniegi aizklās mūsu pēdas.