aizsaukt
aizsaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu darbības vārds; transitīvs
1.Ar saucienu aicināt (prom, kur, pie kā u. tml.).
PiemēriAizsaukt bērnus no rotaļlaukuma.
- Aizsaukt bērnus no rotaļlaukuma.
- Direktors aizsauca skolēnus sev līdzi.
2.Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
PiemēriAizsaukt vecākus uz skolu.
- Aizsaukt vecākus uz skolu.
- Aizsaukt darbiniekus uz pārrunām.
Stabili vārdu savienojumiNāve aizsauc.
- Nāve aizsauc idioma — saka par cilvēka miršanu.