terase
terase dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
PiemēriKrasta terase.
2.Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
PiemēriVasaras terase iekšpagalmā.
Cilme:No franču terrasse, kam pamatā latīņu terra ‘zeme’.