Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sačabēt sarunvaloda
sačabēt 3. pers. -čab, pag. -čabēja darbības vārds; intransitīvs
1.Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
PiemēriĒkas siena ir sačabējusi.
1.1.Kļūt vājam, nevarīgam.
PiemēriViņa nav sačabējusi pensionāre.