izkliedētība
izkliedētība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
PiemēriAkmens skulptūru izkliedētība izcēla to vienreizību.
1.1.Stāvoklis, kad nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
PiemēriDomu izkliedētība traucēja koncentrēties.