riebeklis
riebeklis lietvārds; vīriešu dzimte
riebekle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
PiemēriEsmu riebeklis.
- Esmu riebeklis.
- Riebekle tāda!
- Atklājās, kāds viņš ir riebeklis.
1.1.Tas, kas izraisa riebumu, pretīgumu (piem., ar savu izskatu); tas, kas dara riebeklības.
PiemēriTiš, riebekles!
- Tiš, riebekles!