Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizspraudīt
aizspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
PiemēriAizspraudīt zarus aiz sijas.
2.Spraudot aizdarīt.
PiemēriŠuvēja, pielaikodama svārkus, aizspraudīja ieloces ar kniepadatām.