atļauties
atļauties -ļaujos, -ļaujies, -ļaujas, pag. -ļāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
PiemēriKādreiz atļauties treknāku kumosu.
- Kādreiz atļauties treknāku kumosu.
- Nevarēt atļauties braukt ar taksometru.
- Atļauties braucienu uz ārzemēm.
- Atļauties sev jaunu tērpu.
- Atļauties dārgas smaržas.
2.Iedrošināties (pateikt, darīt).
PiemēriAtļauties kritiskas piezīmes.
- Atļauties kritiskas piezīmes.
- Atļauties runāt zobgalīgā tonī.
- Atļauties protestēt.
- Viņš saprata, ka atļāvies par daudz.
2.1.parasti formā: pirmā persona; parasti kopā ar: nenoteiksme Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
PiemēriAtļaušos aizrādīt.
- Atļaušos aizrādīt.
- Atļaušos citēt.
- Atļaušos precizēt.