atļaut
atļaut -ļauju, -ļauj, -ļauj, pag. -ļāvu darbības vārds; transitīvs
1.Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
PiemēriAtļaut meitai aiziet uz diskotēku.
- Atļaut meitai aiziet uz diskotēku.
- Atļaut apbūvēt zemes gabalu.
- Atļaut nēsāt šaujamieroci.
- Atļaut vadīt automobili.
1.1.Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
PiemēriAtļaut bērniem trokšņot.
- Atļaut bērniem trokšņot.
- Atļaut sevi noskūpstīt.
- Atļaut sunim nakšņot istabā.
1.2. Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
PiemēriAtļaujiet iepazīstināt!
- Atļaujiet iepazīstināt!
- Atļaujiet paskaidrot!
- Atļaujiet iebilst sacītajam!
2.formā: trešā persona Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
PiemēriLabais laiks atļauj vākt sienu.
- Labais laiks atļauj vākt sienu.
- Savāktie fakti atļauj izdarīt secinājumus.
- Veselība vairs neatļauj braukt jūrā.