atļauties
atļauties -ļaujos, -ļaujies, -ļaujas, pag. -ļāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
PiemēriKādreiz atļauties treknāku kumosu.
2.Iedrošināties (pateikt, darīt).
PiemēriAtļauties kritiskas piezīmes.
2.1.parasti formā: pirmā persona; parasti kopā ar: nenoteiksme Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
PiemēriAtļaušos aizrādīt.