Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rūme sarunvaloda
rūme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta; telpa.
PiemēriDzīvoklī pašiem nav pieticis rūmes.
  • Dzīvoklī pašiem nav pieticis rūmes.
  • Visiem būs rūme pie galda.
Stabili vārdu savienojumiVārtu rūme.
  • Vārtu rūme sarunvaloda mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
2.Tilpne (kuģī).
PiemēriKuģa rūme.
  • Kuģa rūme.
  • Tralera rūmē bijušas trīs tonnas zivju.
Cilme:No viduslejasvācu rūm.