Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rumpis
rumpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
PiemēriMasīvs rumpis.
  • Masīvs rumpis.
  • Dzīvnieks ar lielu rumpi.
  • pārnestā nozīmē Burkāna piebriedušais rumpis.
Cilme:No viduslejasvācu rump.