runa
runa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
PiemēriRunas spēja.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt runas spējas. Iekšējā runa. Runas orgāni.
1.1.Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
PiemēriMazdēli manā runā ieklausās.
Stabili vārdu savienojumiRunas dāvanas. Runas plūdi.
1.2.Šāda teksta atveidojums daiļdarbā.
Stabili vārdu savienojumiNetiešā runa. Noģiedamā runa. Personāža runa.
2.Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
PiemēriOratora runa.
Stabili vārdu savienojumiGalda runa.
2.1.Tas, par ko runā, apspriež; arī baumas, tenkas.
PiemēriRunas par gaidāmo cenu kāpumu.
Stabili vārdu savienojumiArtikulēta runa. Bez vārda runas. Runa iet (par ko). Runas skaņu oscilogramma. Veikla runa.
Normatīvais komentārs:Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko).