Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam runa.

Atrasts vārdos (18):

Atrasts etimoloģijās (19):

Atrasts normatīvajos komentāros (10):

Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)

Atrasts vārdu savienojumos (31):

Atrasts skaidrojumos (200):

runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
izruna Atruna.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
kapa runa bēru runa.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
mēms Cilvēks, kam nav runas spējas.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
personu runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
personāža runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
salda mēle glaimojoša, lišķīga runa.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
tosts Īsa apsveikuma runa.
konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
risināt sarunas īstenot oficiālas sarunas.
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
tiešā runa kādas personas runas tiešs atveidojums.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
deklamācija Mākslota, izskaistināta runa.
mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
diktofons Neliels magnetofons runas ierakstīšanai un atskaņošanai.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
nekaunība Nesmalkjūtīga, aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
iekšējais monologs pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
ortoepija Pareizruna.
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
sarunu vedējs persona, kas vada sarunas.
netiešā runa personas runas vai domu atstāstījums.
cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
pretišķības Pretrunas; pretstati.
improvizācija Publiska runa bez iepriekšējas sagatavošanās un uzmetumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
veikla valoda raita, arī pārliecinoša runa.
veikla runa raita, arī pārliecinoša runa.
dievvārdi Reliģiska satura runa, teksts.
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
svētruna runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
ievadvārdi runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
runa iet (par ko) runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).
radioruna runa, ko pārraida pa radio.
galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
uzruna runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
bezjēdzība runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
bezkaunība runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
valoda runas akts, darbība; runas spēja.
valoda runas darbības forma, izteiksme u. tml.
valoda runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
mutvārdu runas formā.
retorika runas māksla.
sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
artikulācija runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
kontrahēt runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
balss runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis.
stostīties runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
logopātija runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
šļupstēšana runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
stostīšanās runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
vārds runas valoda; mutvārdi.
mēle runas veids.
zilbe runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
valodas kultūra runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
vārds pa vārdam saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
telefonsaruna Saruna pa telefonu, telefona saruna.
dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
konversācija Saruna; sarunāšanās.
valoda Saruna.
sarunas augstākajā līmenī sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
augstākā līmeņa sarunas sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
artikulēta runa skaidra, uzsvērti precīza runa.
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
regresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai runas plūsmā.
nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
balss Skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni.
garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
Dāmas un kungi! svinīga uzrunas forma.
loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
mēms Tāds, kam nav runas spējas (par cilvēku).
pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli).

Atrasts piemēros (200):

vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
aizstāvība Advokāta aizstāvības runa.
aizsākties Aizsākas saruna.
plūdens Aktiera runai piemita plūdena intonācija.
anglisks Angliska izruna.
antagonisks Antagoniskas pretrunas.
apātisks Apātiska runa.
pretruna Apgalvojumu pretruna.
apgarots Apgarota runa.
tehnika Apgūt publiskās runas tehniku.
apklausīties Apklausīties runas par jaunajām graudu cenām.
apraut Apraut iesākto sarunas pavedienu.
apsūdzība Apsūdzības runa.
apsveikums Apsveikuma runa.
argumentēt Argumentēta runa.
traucējums Ārstēt runas traucējumus.
pamuldēt Atbrauc, pamuld tukšas runas un aizbrauc projām.
atdabūt Atdabūt samaņu, runas spējas.
uzruna Atdalīt uzrunu vai uzrunas grupu ar komatu.
spēja Atgūt, zaudēt runas spējas.
atklāts Atklāta saruna, atbilde.
saruna Atklāta saruna.
atrasties Atradās laiks īsai sarunai.
atruna Atrunas nelīdz.
atšķetināt Atšķetināt pretrunas.
attēlot Attēlot kāda runas veidu, gaitu.
runa Bērna runas attīstība.
mazattīstība Bērna runas mazattīstība.
bēres Bēru gājiens, vainagi, runa.
bezsaturīgs Bezsaturīga runa.
runasvīrs Biedrības runasvīru sapulce.
biedrisks Biedriska saruna, kritika, palīdzība.
brīvs Brīva saruna.
celsmīgs Celsmīga uzruna.
četrpusējs Četrpusējas sarunas.
čomisks Čomiska veču saruna.
vecis Čomiska veču saruna.
vienkāršruna Daļai vārdu tikai atsevišķas nozīmes ir ar vienkāršrunas stila nokrāsu..
fokusēt Darba devēji piedāvāja fokusēt sarunas uz veselības un drošības aizsardzību.
dedzīgs Dedzīgas sarunas.
necienīgs Deputāta necienīga runa.
derīgs Derīgas sarunas.
skaidrs Diktora izruna ir skaidra.
saruna Diplomātiskās sarunas.
uzruna Direktora uzruna 1. septembrī.
diskrēts Diskrēta saruna.
divkosīgs Divkosīga izturēšanās, runa.
draudzīgs Draudzīga saruna, sagaidīšana.
saruna Draudzīga saruna.
dziļš Dziļas atziņas, sarunas, zināšanas.
dziļdomīgs Dziļdomīgas pārrunas.
dzīvs Dzīvas sarunas.
ekspansīvs Ekspansīva runa.
izskaņa Emocionāla runas izskaņa.
garš Gara saruna, apspriede.
telefonsaruna Gara telefonsaruna.
gauss Gauss runas veids.
uzruna Goddevīga uzrunas forma.
vadonis Grāmata "Izrunas un rakstības vadonis".
grēcīgs Grēcīgas runas.
grūts Grūta saruna.
zobgalis Ģimenes galvu ātrās runas manieres dēļ kāds zobgalis iesauca par Čivi.
ieildzināt Ieildzināt sarunas.
iekšzemes Iekšzemes tālsarunas.
tālsaruna Iekšzemes tālsarunas.
iepriekšējs Iepriekšējā noruna paliek spēkā.
iesilt Iesilst sarunas.
iespaidīgs Iespaidīga runa.
iespraukties Iespraukties kāda runas plūdos.
ievadīt Ievadīt sarunas.
runasvīrs Ievēlēt runasvīrus.
pareizruna Ievērot pareizrunas normas.
ievērpt Ievērpt sarunas pavedienu.
gultne Ievirzīt sarunas pozitīvā gultnē.
ikdienējs Ikdienējas sarunas.
instruktīvs Instruktīvas pārrunas.
inteliģents Inteliģents runas veids.
saruna Interesanta saruna.
pārrunas Interesantas pārrunas.
intīms Intīma saruna.
atbilstīgs Īpašvārdu rakstījums atbilstīgi izrunai.
rotaļīgs Ironiski rotaļīgs runas tonis.
izbeigt Izbeigt sarunas, sportošanu.
izgrozīties Izgrozīties no nepatīkamas sarunas.
izkāpināt Izkāpināts runas veids.
iznākt Iznāca runa par jauno filmu.
izplūdis Izplūdusi runa.
izraisīties Izraisījās saruna.
izruna Izrunas īpatnības.
izsecināt Izsecināt ko sev noderīgu pēc sarunas.
gatavība Izteikt savu gatavību sākt sarunas.
izvadītājs Izvadītāja runa.
izvēlēties Izvēlēties nepiemērotu brīdi sarunai.
izvēlēties Izvēlēties sarunas tematu.
samarieši Jēzus saruna ar samarieti.
jukt Jūk sarunas par mieru.
valodot Kad sarunas nevedas, visdrošāk valodot par laiku.
atklausīties Kādreiz patika viņa runas, tagad esmu jau atklausījusies.
karaliene Karalienes runa parlamentā.
kareivīgs Kareivīga runa.
kategorisks Kategorisks runas tonis.
runa Kategorisks runas veids.
kliedzošs Kliedzošas pretrunas.
kluss Klusas skaņas, sarunas.
konfidenciāls Konfidenciāla saruna.
konstruktīvs Konstruktīvas sarunas.
kroplīgs Kroplīga valoda, izruna.
kvēls Kvēla runa.
pretruna Laikmeta pretrunas.
paruna Latviešu sakāmvārdi un parunas.
tiešmaksājums Latvija joprojām ir pēdējā, 28. vietā, ja runa ir par tiešmaksājumu līmeni.
lietišķs Lietišķa runa.
saruna Lietišķa saruna.
ieruna Likuma pantam nepieciešama ieruna.
saruna Lūgšana ir saruna ar Dievu.
sankcija Lūgt tiesneša sankciju noklausīties telefonsarunas.
lūpenis Lūpeņu izruna.
svētruna Mācītāja svētruna.
mazauglīgs Mazauglīgas sarunas.
miers Miera sarunas.
saruna Miera sarunas.
mīkstināt Mīkstināt sarunas toni.
monotons Monotona runa.
pretruna Morāles principu pretrunas.
murgains Murgainas runas.
nebeidzams Nebeidzamas sarunas.
neformāls Neformālas sarunas.
negluds Negluda runa, valoda.
negudrs Negudras runas.
nenoteikts Nenoteikts sarunas raksturs.
nenozīmīgs Nenozīmīga saruna.
saruna Neoficiāla saruna.
neordinārs Neordināra un spilgtiem salīdzinājumiem bagāta runa.
uzbudināt Nepatīkamā saruna sāk viņu uzbudināt.
nepiespiests Nepiespiesta saruna.
nesekmīgs Nesekmīgas starpvalstu sarunas.
nesenīt Nesenīt mums bija par to saruna.
izruna Neskaidra izruna.
nevainojams Nevainojama vācu valodas izruna.
aizklausīties Nevarēju vien aizklausīties šīs runas.
saruna No bērnības man palikušas atmiņā sarunas virtuvē, kur vakaros sapulcējāmies visa ģimene.
teologs No malas saruna izklausījās pēc teologu diskusijas..
noklausīts Noklausītas telefona sarunas.
noklausīties Noklausīties telefona sarunas.
noklīst Noklīst no galvenās sarunas tēmas.
noķert Noķert izdevīgu brīdi sarunai.
nopietns Nopietna saruna.
noskaņoties Noskaņoties nopietnai sarunai.
notušēt Notušēt pretrunas.
odisks Odiska runa.
runa Oratora runa.
oratorisks Oratoriski spoža uzruna.
paanalizēt Paanalizēt runas saturu.
paranojāls Paranojāla runa.
treniņš Pareizas izrunas nostiprināšanai vajadzīgs regulārs treniņš.
pareizruna Pareizrunas vārdnīca.
uz Pāriet uz citu sarunas tēmu.
pārjūsmīgs Pārjūsmīga runa.
pārliecinošs Pārliecinoša runa.
pārrunas Pārrunas ar bērniem.
pārrunas Pārrunas par dabas aizsardzības jautājumiem.
pārrunas Pārrunas pie viesību galda.
vilkties Pārrunas vilkās veselu stundu.
paruna Paruna māca, ka zem iesūnojuša akmens ūdens netek.
pastīvs Pastīva saruna.
patriotisks Patriotiska runa, dziesma.
patukšs Patukšas sarunas.
sirds Pēc sarunas sirds kļuva tik viegla.
piebiedroties Piebiedroties sarunai.
piekasīties Piekasīties premjera runai.
piekrist Piekrist sarunai.
piemērots Piemērots brīdis sarunai.
laiks Pienācis laiks beigt sarunas.
pieskaņoties Pieskaņoties vispārējam sarunas tonim.
pievienoties Pievienoties sarunai, diskusijai.
paklīst Pilsētā paklīda satraucošas runas.
zīlēt Politikas analītiķi zīlē, kādu iespaidu prezidenta runa atstās uz vēlētājiem.
parodija Politiķa runas parodija.
strups Politiķis ir strups, ja saruna ievirzās viņam nevēlamā gultnē.
populistisks Populistiska kampaņa, runa.
premjerministrs Premjerministra uzruna valdībai, tautai.
pretruna Pretruna liecībā.
pretruna Pretruna starp divām sociālām iekārtām.
samilzt Pretrunas samilzušas.
prezidents Prezidenta uzruna.
priecīgs Priecīgas sarunas.
priekšniecisks Priekšniecisks runas tonis, stils.
privāts Privāta saruna, sarakste.
problēmveida Problēmveida pārrunas.
pusnopietns Pusnopietna saruna.
pretruna Rakstā ir vairākas pretrunas.
saikne Ražotājam ir svarīga tā saucamā atgriezeniskā saikne, saruna ar pircējiem par to, ko viņi vēlas uzlabot.
pretruna Reliģisko, politisko uzskatu pretrunas.
reproduktīvs Reproduktīvā iztēle, runa.
rimts Rimta un nesteidzīga runa.
saruna Risināt profesionālas sarunas.
ritināt Ritināt filozofiskas sarunas.
atveidot Romānā atveidoto personāžu runa.
runa runa ir par unikāliem mākslas darbiem.

runa citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV