Paplašinātā meklēšana
Meklējam runa.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts etimoloģijās (19):
- No latīņu surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija)
- No franču accord 'nolīgums, noruna'. (šķirklī akorddarbs)
- No franču accord 'noruna'. (šķirklī akords)
- No grieķu dialogos 'saruna'. (šķirklī dialogs)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No grieķu epilogos (epi 'pēc' un logos 'vārds, runa'). (šķirklī epilogs)
- No izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa)
- No latīņu colloquim 'saruna'. (šķirklī kolokvijs)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī logopēdija)
- No grieķu monologos (monos 'viens' un logos 'runa'). (šķirklī monologs)
- No grieķu orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija)
- No franču parole 'vārds, runa'. (šķirklī parole)
- No grieķu prophētēs 'runasvīrs'. (šķirklī pravietis)
- No grieķu prologos, kam pamatā pro 'priekšā' un logos 'vārds, runa'. (šķirklī prologs)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu stilus 'runas veids, izklāsts, stils'. (šķirklī stilistika)
- No latīņu dictio 'izruna'. (šķirklī dikcija)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
Atrasts normatīvajos komentāros (10):
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- artikulēta runa
- atgūt runas spējas
- augstākā līmeņa sarunas
- bez vārda runas
- celt ierunas
- galda runa
- iekšējā runa
- kapa runa
- netiešā runa
- noģiedamā runa
- pastorālā saruna
- personāža runa
- personu runa
- pretrunas likums
- retoriska uzruna
- risināt sarunas
- runa iet (par ko)
- runas dāvanas
- runas orgāni
- runas plūdi
- runas situācija
- runas skaņu oscilogramma
- sarunas augstākajā līmenī
- sarunas biedrs
- sinhronais (runas) tulkojums
- sinhronisks (runas) tulkojums
- streika sarunas
- tiešā runa
- uzrunas grupa
- veikla runa
- vest sarunas
Atrasts skaidrojumos (200):
- runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- izruna Atruna.
- augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
- kapa runa bēru runa.
- pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
- šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
- mēms Cilvēks, kam nav runas spējas.
- sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
- personu runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
- personāža runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- salda mēle glaimojoša, lišķīga runa.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
- toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
- tosts Īsa apsveikuma runa.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
- risināt sarunas īstenot oficiālas sarunas.
- nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
- iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
- debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
- noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
- tiešā runa kādas personas runas tiešs atveidojums.
- streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- deklamācija Mākslota, izskaistināta runa.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
- sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
- diktofons Neliels magnetofons runas ierakstīšanai un atskaņošanai.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- nekaunība Nesmalkjūtīga, aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
- proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
- pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
- godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
- ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
- biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
- aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
- kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
- iekšējais monologs pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
- aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- ortoepija Pareizruna.
- afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
- pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
- sarunu vedējs persona, kas vada sarunas.
- netiešā runa personas runas vai domu atstāstījums.
- cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- pretišķības Pretrunas; pretstati.
- improvizācija Publiska runa bez iepriekšējas sagatavošanās un uzmetumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
- veikla valoda raita, arī pārliecinoša runa.
- veikla runa raita, arī pārliecinoša runa.
- dievvārdi Reliģiska satura runa, teksts.
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
- rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
- svētruna runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
- ievadvārdi runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
- runa iet (par ko) runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).
- radioruna runa, ko pārraida pa radio.
- galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
- uzruna runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
- bezjēdzība runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
- bezkaunība runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
- valoda runas akts, darbība; runas spēja.
- valoda runas darbības forma, izteiksme u. tml.
- valoda runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
- mutvārdu runas formā.
- retorika runas māksla.
- sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
- artikulācija runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
- kontrahēt runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- balss runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis.
- stostīties runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- logopātija runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
- šļupstēšana runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
- stostīšanās runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
- vārds runas valoda; mutvārdi.
- mēle runas veids.
- zilbe runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- valodas kultūra runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
- valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
- orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
- mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
- stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
- vārds pa vārdam saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
- spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
- monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- telefonsaruna Saruna pa telefonu, telefona saruna.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
- konversācija Saruna; sarunāšanās.
- valoda Saruna.
- sarunas augstākajā līmenī sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
- augstākā līmeņa sarunas sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- artikulēta runa skaidra, uzsvērti precīza runa.
- izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
- īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
- regresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai runas plūsmā.
- nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
- balss Skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni.
- garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
- pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- Dāmas un kungi! svinīga uzrunas forma.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
- mēms Tāds, kam nav runas spējas (par cilvēku).
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli).
Atrasts piemēros (200):
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- aizstāvība Advokāta aizstāvības runa.
- aizsākties Aizsākas saruna.
- plūdens Aktiera runai piemita plūdena intonācija.
- anglisks Angliska izruna.
- antagonisks Antagoniskas pretrunas.
- apātisks Apātiska runa.
- pretruna Apgalvojumu pretruna.
- apgarots Apgarota runa.
- tehnika Apgūt publiskās runas tehniku.
- apklausīties Apklausīties runas par jaunajām graudu cenām.
- apraut Apraut iesākto sarunas pavedienu.
- apsūdzība Apsūdzības runa.
- apsveikums Apsveikuma runa.
- argumentēt Argumentēta runa.
- traucējums Ārstēt runas traucējumus.
- pamuldēt Atbrauc, pamuld tukšas runas un aizbrauc projām.
- atdabūt Atdabūt samaņu, runas spējas.
- uzruna Atdalīt uzrunu vai uzrunas grupu ar komatu.
- spēja Atgūt, zaudēt runas spējas.
- atklāts Atklāta saruna, atbilde.
- saruna Atklāta saruna.
- atrasties Atradās laiks īsai sarunai.
- atruna Atrunas nelīdz.
- atšķetināt Atšķetināt pretrunas.
- attēlot Attēlot kāda runas veidu, gaitu.
- runa Bērna runas attīstība.
- mazattīstība Bērna runas mazattīstība.
- bēres Bēru gājiens, vainagi, runa.
- bezsaturīgs Bezsaturīga runa.
- runasvīrs Biedrības runasvīru sapulce.
- biedrisks Biedriska saruna, kritika, palīdzība.
- brīvs Brīva saruna.
- celsmīgs Celsmīga uzruna.
- četrpusējs Četrpusējas sarunas.
- čomisks Čomiska veču saruna.
- vecis Čomiska veču saruna.
- vienkāršruna Daļai vārdu tikai atsevišķas nozīmes ir ar vienkāršrunas stila nokrāsu..
- fokusēt Darba devēji piedāvāja fokusēt sarunas uz veselības un drošības aizsardzību.
- dedzīgs Dedzīgas sarunas.
- necienīgs Deputāta necienīga runa.
- derīgs Derīgas sarunas.
- skaidrs Diktora izruna ir skaidra.
- saruna Diplomātiskās sarunas.
- uzruna Direktora uzruna 1. septembrī.
- diskrēts Diskrēta saruna.
- divkosīgs Divkosīga izturēšanās, runa.
- draudzīgs Draudzīga saruna, sagaidīšana.
- saruna Draudzīga saruna.
- dziļš Dziļas atziņas, sarunas, zināšanas.
- dziļdomīgs Dziļdomīgas pārrunas.
- dzīvs Dzīvas sarunas.
- ekspansīvs Ekspansīva runa.
- izskaņa Emocionāla runas izskaņa.
- garš Gara saruna, apspriede.
- telefonsaruna Gara telefonsaruna.
- gauss Gauss runas veids.
- uzruna Goddevīga uzrunas forma.
- vadonis Grāmata "Izrunas un rakstības vadonis".
- grēcīgs Grēcīgas runas.
- grūts Grūta saruna.
- zobgalis Ģimenes galvu ātrās runas manieres dēļ kāds zobgalis iesauca par Čivi.
- ieildzināt Ieildzināt sarunas.
- iekšzemes Iekšzemes tālsarunas.
- tālsaruna Iekšzemes tālsarunas.
- iepriekšējs Iepriekšējā noruna paliek spēkā.
- iesilt Iesilst sarunas.
- iespaidīgs Iespaidīga runa.
- iespraukties Iespraukties kāda runas plūdos.
- ievadīt Ievadīt sarunas.
- runasvīrs Ievēlēt runasvīrus.
- pareizruna Ievērot pareizrunas normas.
- ievērpt Ievērpt sarunas pavedienu.
- gultne Ievirzīt sarunas pozitīvā gultnē.
- ikdienējs Ikdienējas sarunas.
- instruktīvs Instruktīvas pārrunas.
- inteliģents Inteliģents runas veids.
- saruna Interesanta saruna.
- pārrunas Interesantas pārrunas.
- intīms Intīma saruna.
- atbilstīgs Īpašvārdu rakstījums atbilstīgi izrunai.
- rotaļīgs Ironiski rotaļīgs runas tonis.
- izbeigt Izbeigt sarunas, sportošanu.
- izgrozīties Izgrozīties no nepatīkamas sarunas.
- izkāpināt Izkāpināts runas veids.
- iznākt Iznāca runa par jauno filmu.
- izplūdis Izplūdusi runa.
- izraisīties Izraisījās saruna.
- izruna Izrunas īpatnības.
- izsecināt Izsecināt ko sev noderīgu pēc sarunas.
- gatavība Izteikt savu gatavību sākt sarunas.
- izvadītājs Izvadītāja runa.
- izvēlēties Izvēlēties nepiemērotu brīdi sarunai.
- izvēlēties Izvēlēties sarunas tematu.
- samarieši Jēzus saruna ar samarieti.
- jukt Jūk sarunas par mieru.
- valodot Kad sarunas nevedas, visdrošāk valodot par laiku.
- atklausīties Kādreiz patika viņa runas, tagad esmu jau atklausījusies.
- karaliene Karalienes runa parlamentā.
- kareivīgs Kareivīga runa.
- kategorisks Kategorisks runas tonis.
- runa Kategorisks runas veids.
- kliedzošs Kliedzošas pretrunas.
- kluss Klusas skaņas, sarunas.
- konfidenciāls Konfidenciāla saruna.
- konstruktīvs Konstruktīvas sarunas.
- kroplīgs Kroplīga valoda, izruna.
- kvēls Kvēla runa.
- pretruna Laikmeta pretrunas.
- paruna Latviešu sakāmvārdi un parunas.
- tiešmaksājums Latvija joprojām ir pēdējā, 28. vietā, ja runa ir par tiešmaksājumu līmeni.
- lietišķs Lietišķa runa.
- saruna Lietišķa saruna.
- ieruna Likuma pantam nepieciešama ieruna.
- saruna Lūgšana ir saruna ar Dievu.
- sankcija Lūgt tiesneša sankciju noklausīties telefonsarunas.
- lūpenis Lūpeņu izruna.
- svētruna Mācītāja svētruna.
- mazauglīgs Mazauglīgas sarunas.
- miers Miera sarunas.
- saruna Miera sarunas.
- mīkstināt Mīkstināt sarunas toni.
- monotons Monotona runa.
- pretruna Morāles principu pretrunas.
- murgains Murgainas runas.
- nebeidzams Nebeidzamas sarunas.
- neformāls Neformālas sarunas.
- negluds Negluda runa, valoda.
- negudrs Negudras runas.
- nenoteikts Nenoteikts sarunas raksturs.
- nenozīmīgs Nenozīmīga saruna.
- saruna Neoficiāla saruna.
- neordinārs Neordināra un spilgtiem salīdzinājumiem bagāta runa.
- uzbudināt Nepatīkamā saruna sāk viņu uzbudināt.
- nepiespiests Nepiespiesta saruna.
- nesekmīgs Nesekmīgas starpvalstu sarunas.
- nesenīt Nesenīt mums bija par to saruna.
- izruna Neskaidra izruna.
- nevainojams Nevainojama vācu valodas izruna.
- aizklausīties Nevarēju vien aizklausīties šīs runas.
- saruna No bērnības man palikušas atmiņā sarunas virtuvē, kur vakaros sapulcējāmies visa ģimene.
- teologs No malas saruna izklausījās pēc teologu diskusijas..
- noklausīts Noklausītas telefona sarunas.
- noklausīties Noklausīties telefona sarunas.
- noklīst Noklīst no galvenās sarunas tēmas.
- noķert Noķert izdevīgu brīdi sarunai.
- nopietns Nopietna saruna.
- noskaņoties Noskaņoties nopietnai sarunai.
- notušēt Notušēt pretrunas.
- odisks Odiska runa.
- runa Oratora runa.
- oratorisks Oratoriski spoža uzruna.
- paanalizēt Paanalizēt runas saturu.
- paranojāls Paranojāla runa.
- treniņš Pareizas izrunas nostiprināšanai vajadzīgs regulārs treniņš.
- pareizruna Pareizrunas vārdnīca.
- uz Pāriet uz citu sarunas tēmu.
- pārjūsmīgs Pārjūsmīga runa.
- pārliecinošs Pārliecinoša runa.
- pārrunas Pārrunas ar bērniem.
- pārrunas Pārrunas par dabas aizsardzības jautājumiem.
- pārrunas Pārrunas pie viesību galda.
- vilkties Pārrunas vilkās veselu stundu.
- paruna Paruna māca, ka zem iesūnojuša akmens ūdens netek.
- pastīvs Pastīva saruna.
- patriotisks Patriotiska runa, dziesma.
- patukšs Patukšas sarunas.
- sirds Pēc sarunas sirds kļuva tik viegla.
- piebiedroties Piebiedroties sarunai.
- piekasīties Piekasīties premjera runai.
- piekrist Piekrist sarunai.
- piemērots Piemērots brīdis sarunai.
- laiks Pienācis laiks beigt sarunas.
- pieskaņoties Pieskaņoties vispārējam sarunas tonim.
- pievienoties Pievienoties sarunai, diskusijai.
- paklīst Pilsētā paklīda satraucošas runas.
- zīlēt Politikas analītiķi zīlē, kādu iespaidu prezidenta runa atstās uz vēlētājiem.
- parodija Politiķa runas parodija.
- strups Politiķis ir strups, ja saruna ievirzās viņam nevēlamā gultnē.
- populistisks Populistiska kampaņa, runa.
- premjerministrs Premjerministra uzruna valdībai, tautai.
- pretruna Pretruna liecībā.
- pretruna Pretruna starp divām sociālām iekārtām.
- samilzt Pretrunas samilzušas.
- prezidents Prezidenta uzruna.
- priecīgs Priecīgas sarunas.
- priekšniecisks Priekšniecisks runas tonis, stils.
- privāts Privāta saruna, sarakste.
- problēmveida Problēmveida pārrunas.
- pusnopietns Pusnopietna saruna.
- pretruna Rakstā ir vairākas pretrunas.
- saikne Ražotājam ir svarīga tā saucamā atgriezeniskā saikne, saruna ar pircējiem par to, ko viņi vēlas uzlabot.
- pretruna Reliģisko, politisko uzskatu pretrunas.
- reproduktīvs Reproduktīvā iztēle, runa.
- rimts Rimta un nesteidzīga runa.
- saruna Risināt profesionālas sarunas.
- ritināt Ritināt filozofiskas sarunas.
- atveidot Romānā atveidoto personāžu runa.
- runa runa ir par unikāliem mākslas darbiem.
runa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV