Paplašinātā meklēšana

Meklējam runa.

Atrasts vārdos (18):

Atrasts vārdu savienojumos (20):

Atrasts skaidrojumos (232):

runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
izruna Atruna.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
kapa runa bēru runa.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
mēms Cilvēks, kam nav runas spējas.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
personu runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
personāža runa daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
salda mēle glaimojoša, lišķīga runa.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
tosts Īsa apsveikuma runa.
konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
risināt sarunas īstenot oficiālas sarunas.
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
tiešā runa kādas personas runas tiešs atveidojums.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
deklamācija Mākslota, izskaistināta runa.
mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
diktofons Neliels magnetofons runas ierakstīšanai un atskaņošanai.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
nekaunība Nesmalkjūtīga, aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
iekšējais monologs pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
ortoepija Pareizruna.
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
sarunu vedējs persona, kas vada sarunas.
netiešā runa personas runas vai domu atstāstījums.
cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
pretišķības Pretrunas; pretstati.
improvizācija Publiska runa bez iepriekšējas sagatavošanās un uzmetumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
veikla valoda raita, arī pārliecinoša runa.
veikla runa raita, arī pārliecinoša runa.
dievvārdi Reliģiska satura runa, teksts.
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
runa iet (par ko) runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).
galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
valoda Runas akts, darbība; runas spēja.
sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
artikulācija Runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
stostīšanās Runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
vārds pa vārdam saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
telefonsaruna Saruna pa telefonu, telefona saruna.
dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
konversācija Saruna; sarunāšanās.
valoda Saruna.
sarunas augstākajā līmenī sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
augstākā līmeņa sarunas sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
artikulēta runa skaidra, uzsvērti precīza runa.
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
regresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai runas plūsmā.
nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
balss Skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni.
garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
Dāmas un kungi! svinīga uzrunas forma.
loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
mēms Tāds, kam nav runas spējas (par cilvēku).
pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli).
lietišķs Tāds, kam rīcība, arī runa ir mērķtiecīga, praktiski lietderīga.
asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, uzvedībā ir pretrunas.
nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
svinīgs Tāds, kura izturēšanās, runa ir neikdienišķi nopietna, emocionāli pacilāta.
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
mutvārdu Tāds, kura saturs ir pausts runas formā, runājot.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
suflēt Teikt priekšā (tēlotājam, runātājam lomas, runas u. tml.) tekstu.
teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs; substantīvs.
tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
izaicinājums Tīša, apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību.
secīgā tulkošana tulkošanas veids, kad tulks vienu pēc otras tulko atsevišķas runas frāzes.
mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
saulīte Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
baronlielskungs Uzrunas forma (runājot ar baronu).
dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
vokatīvs Uzrunas locījums.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
gaišība Valdnieka, augstmaņa uzrunas forma.
bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
rakstu valoda valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
mēle Valoda, runa.
līdzskanis Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
fonētiskā transkripcija vārdu izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
dikcija Vārdu, zilbju un skaņu izruna.
meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
monologs Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
pretstats Viena no pretrunas pusēm.
runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāties (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt pašam ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
darījums Vienošanās, noruna par (parasti komerciālu) rīcību, darbību, komerciāla darbība.
norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
cirkumflekss Zīme (^) patskaņa izrunas veida apzīmēšanai.
valoda Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
neirolingvistika Zinātnes nozare, kas pēta smadzeņu darbības un valodas, runas attieksmes.
intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.

runa citās vārdnīcās:

Tēzaurs

runa

LLVV

runa

MEV

runa