tonis
tonis [tuõnis] -ņa, dsk. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
PiemēriČella tonis.
2.Intonācijas, runas nokrāsa.
PiemēriPavēlniecisks tonis.
3.Krāsas nianse.
PiemēriSilti toņi.
4.Uzvedības normu kopums.
PiemēriLabais tonis.
Stabili vārdu savienojumiLabais tonis.
Stabili vārdu savienojumiAugstos toņos. Noteikt toni.
Cilme:No grieķu tonos ‘uzsvars, tonis’.