tonika
tonika sieviešu dzimte, lietvārds
Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
PiemēriTonika apvieno skaņkārtas skaņas.
Cilme:No itāļu tonica, kam pamatā grieķu tonos ‘uzsvars, tonis’.