koķetēt
koķetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
PiemēriKoķetēt ar vīriešiem.
- Koķetēt ar vīriešiem.
- Uzkrītoši koķetēt.
Cilme:No franču coqueter.