majestāte
majestāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
PiemēriViņas majestāte.
- Viņas majestāte.
- Dānijas karaliene.
- Viņa majestātes Beļģijas karaļa vizīte.
- Man ir patiess prieks sveikt Jūsu majestāti Japānas imperatoru.
Cilme:No latīņu maiestas (ģenitīvā maiestatis) ‘dižums’.