mājīgs
mājīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mājīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
mājīgi apstākļa vārds
mājīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
PiemēriMājīgs dzīvoklis.
- Mājīgs dzīvoklis.
- Mājīga kafejnīca.
- Mājīgi iekārtota istaba.
1.1.Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, rada labsajūtu.
PiemēriMājīgs klusums.
- Mājīgs klusums.
- Mājīga gaisotne.
1.2.formā: apstākļa vārds Patīkami, omulīgi.
PiemēriIekārtoties mājīgi.
- Iekārtoties mājīgi.
- Justies mājīgi.