svinīgs
svinīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
svinīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
svinīgi apstākļa vārds
svinīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs; tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
PiemēriSvinīgs sarīkojums.
- Svinīgs sarīkojums.
- Saeimas svinīgā sēde.
- Kultūras nama svinīgā atklāšana.
- Pēc pasākuma svinīgās daļas paredzēta saviesīgā daļa.
1.1.Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns.
PiemēriSvinīga garā vakarkleita.
- Svinīga garā vakarkleita.
- Svinīgi iekārtota telpa.
- Svinīgas, greznas mēbeļu garnitūras.
2.Tāds, kura izturēšanās, runa ir neikdienišķi nopietna, emocionāli pacilāta.
PiemēriNamatēvs izskatījās cēls un svinīgs.
- Namatēvs izskatījās cēls un svinīgs.
- Līgava izskatījās skaista un svinīga.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSvinīgas jauniešu sejas.
- Svinīgas jauniešu sejas.
- Runāt svinīgā balsī.
2.2.Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
PiemēriValdīja svinīga noskaņa.
- Valdīja svinīga noskaņa.
- Svinīga pacilātība.
- Svinīgs klusums.
- Svinīgs mirklis.
2.3.Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams.
PiemēriJaunsargu svinīgais zvērests.
- Jaunsargu svinīgais zvērests.
- Saeimas deputāta Svinīgais solījums.