orators
orators [oratõrs] lietvārds; vīriešu dzimte
oratore [oratõre] lietvārds; sieviešu dzimte
Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
PiemēriSpožs orators.
- Spožs orators.
- Oratora talants.
Cilme:No latīņu oro ‘es runāju’.