uzruna
uzruna lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vārds (vai vārdu savienojums), ar ko norāda uz vēršanos pie kāda, sāk (to).
PiemēriGoddevīga uzrunas forma.
- Goddevīga uzrunas forma.
- Vēstule sākas ar uzrunu: "Mīļais draugs!"
2.Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
PiemēriSvinīga uzruna.
- Svinīga uzruna.
- Direktora uzruna 1. septembrī.
- Valsts prezidenta uzruna kongresa atklāšanā.
3.joma: valodniecība Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā personu, dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
PiemēriAtdalīt uzrunu vai uzrunas grupu ar komatu.
- Atdalīt uzrunu vai uzrunas grupu ar komatu.
- Uzrunas konstrukcijas teikumā.
Stabili vārdu savienojumiUzrunas grupa.
- Uzrunas grupa — vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
Stabili vārdu savienojumiRetoriska uzruna.
- Retoriska uzruna — stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.