mēmums
mēmums [mȩ̀mùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
PiemēriMēmums apēno prieku.
2.Pilnīgs klusums.
PiemēriMēmums tāds, ka dvēsele sāp.