mēms
mēms [mȩ̀ms] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
mēma -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
mēmi apstākļa vārds
1.Tāds, kam nav runas spējas (par cilvēku).
PiemēriMēms esi, vai?
1.1.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kam nav runas spējas.
PiemēriNetēlo mēmo!
1.2.Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt.
PiemēriAiz pārsteiguma viņš ir gluži vai mēms.
1.3.Tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem).
PiemēriZivis ir mēmas.
2.Tāds, kas klusē, nerunā.
PiemēriNotikumu mēma lieciniece.
2.1.Tāds, kas nerada skaņas.
PiemēriMēma vijole.
2.2.pārnestā nozīmē Tāds, kur ir pilnīgs klusums, nav nekādu skaņu.
PiemēriSastinguši mēmi ūdeņi.
2.3.pārnestā nozīmē Tāds, kad ir pilnīgs klusums, nav nekādu skaņu.
PiemēriVisapkārt mēms vēla rudens vakars.
Stabili vārdu savienojumiMēms klusums.
3.Tāds, kas nav izteikts, izpausts vārdos.
PiemēriMēms pārmetums.
Stabili vārdu savienojumiMēmais kino. Mēmā filma.
Stabili vārdu savienojumiKā mēms. Klusē kā mēms. Mēmā putra. Mēms kā kaps. Mēms kā zivs. Muldēt par deviņiem mēmiem.