skandēt
skandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
PiemēriSkandēt dzejoli.
1.1.Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
PiemēriMītiņa dalībnieki skandēja dažādus saukļus.
1.2.Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
PiemēriVecmāmiņa nepārtraukti skandē pamācības.