izlobīt
izlobīt [izluôbît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
izlobīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
PiemēriIzlobīt riekstus, pupas.
1.1.Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
PiemēriIzlobīt no dzirdētā svarīgākās atziņas.