kosmopolīts
kosmopolīts vīriešu dzimte, lietvārds
kosmopolīte dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
PiemēriTipisks kosmopolīts.
2.joma: bioloģija Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
Cilme:No grieķu kosmopolitēs ‘pasaules pilsonis’.