izmeklēt
izmeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzmeklēt visu skapi, visas atvilktnes.
- Izmeklēt visu skapi, visas atvilktnes.
- Zēns izmeklēja savas kabatas, bet atslēgas neatrada.
- Visa apkārtne tika rūpīgi izmeklēta.
2.Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
PiemēriIzmeklēt svaigākos augļus.
- Izmeklēt svaigākos augļus.
- Izmeklēt audumu kleitai.
3.joma: medicīna Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
PiemēriIzmeklēt slimnieku, pacientu.
- Izmeklēt slimnieku, pacientu.
- Ārsts bērnu izmeklēja ļoti rūpīgi.
- Grūtnieci izmeklēja terapeits un ginekologs.
- Izmeklēt plaušas, gremošanas orgānus.
4.joma: jurisprudence Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
PiemēriIzmeklēt noziegumu, zādzību.
- Izmeklēt noziegumu, zādzību.
- Krimināllietu izmeklēja vairākus mēnešus.
- Satiksmes negadījums tika izmeklēts un vainīgais sodīts.