izmeklētājs
izmeklētājs [izmȩklȩ̂tãjs] vīriešu dzimte, lietvārds
izmeklētāja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Darītājs → izmeklēt.
2.joma: jurisprudence Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
PiemēriProkuratūras izmeklētājs.