Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izmeklēt
izmeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzmeklēt visu skapi, visas atvilktnes.
2.Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
PiemēriIzmeklēt svaigākos augļus.
3.joma: medicīna Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
PiemēriIzmeklēt slimnieku, pacientu.
4.joma: jurisprudence Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
PiemēriIzmeklēt noziegumu, zādzību.