klakšķēt
klakšķēt 3. pers. klakšķ, pag. klakšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKlakšķēja skaitāmie kauliņi.