klājiens
klājiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienlaidus izklāta (piem., labības, siena) kārta, slānis.
PiemēriLabības klājiens.
- Labības klājiens.
- Linu klājiens.
- Gulēt uz salmu klājiena.
1.1.Vienlaidus kārta, kas sedz kādu virsmu.
PiemēriPērno lapu klājiens.
- Pērno lapu klājiens.
- Sūnas veido plašus klājienus.
1.2.Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
PiemēriIzgāzto egļu klājiens pēc viesuļa.
- Izgāzto egļu klājiens pēc viesuļa.
- Salikts vesels klājiens instrumentu.
Stabili vārdu savienojumiKā klājiens.
- Kā klājiens idioma — lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.