klaiņāt
klaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Klaiņot.
PiemēriKlaiņāt pa ielām.
- Klaiņāt pa ielām.
- pārnestā nozīmē Debesīs klaiņā rudenīgi, pelēki mākoņi.